{"id":1050,"date":"2017-08-22T10:59:55","date_gmt":"2017-08-22T10:59:55","guid":{"rendered":"https:\/\/simvic.co.uk\/new_simvic\/?p=1050"},"modified":"2023-02-24T20:39:05","modified_gmt":"2023-02-24T20:39:05","slug":"krasainie-metali","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/krasainie-metali\/","title":{"rendered":"Kr\u0101sainie met\u0101li"},"content":{"rendered":"<p>At\u0161\u0137ir\u012bba starp melno un kr\u0101saino met\u0101lu ir jau pa\u0161\u0101 nosaukum\u0101. Termins \"melnais\" c\u0113lies no lat\u012b\u0146u valodas v\u0101rda \"ferrum\", kas noz\u012bm\u0113 dzelzs. Kr\u0101sainie met\u0101li ir met\u0101li, kuros nav nevienas dzelzs sast\u0101vda\u013cas, tas noz\u012bm\u0113, ka da\u017ei no tiem var b\u016bt t\u012bri met\u0101li, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no melnajiem met\u0101liem, kas piln\u012bb\u0101 sast\u0101v no sakaus\u0113jumiem. Kr\u0101sainie met\u0101li ir paz\u012bstami jau kop\u0161 civiliz\u0101cijas pirms\u0101kumiem. Var\u0161 tika atkl\u0101ts 5000 gadu pirms m\u016bsu \u0113ras, kas iez\u012bm\u0113ja akmens laikmeta beigas un vara laikmeta s\u0101kumu, bet bronzas izgudro\u0161ana v\u0113l\u0101k bija bronzas laikmeta s\u0101kums.<\/p>\n<p>Dzelzs komponentes tr\u016bkums ir saist\u012bta ar vair\u0101k\u0101m priek\u0161roc\u012bb\u0101m, kas padara kr\u0101sainos met\u0101lus noder\u012bgus viet\u0101s, kur melnie met\u0101li vienk\u0101r\u0161i neveic savu darbu. T\u0101 k\u0101 dzelzs ir pak\u013cauta r\u016bsas veido\u0161an\u0101s tendencei, kr\u0101sainos met\u0101lus var izmantot liet\u0101m, kur\u0101m nepiecie\u0161ama atk\u0101rtota \u016bdens un citu elementu iedarb\u012bba, t\u0101p\u0113c tie ir ide\u0101la izv\u0113le, piem\u0113ram, notekcaurul\u0113m, caurul\u0113m, jumta seguma elementiem, ku\u0123u da\u013c\u0101m, k\u0101 ar\u012b ielu un autoce\u013cu z\u012bm\u0113m. Tos parasti izmanto ar\u012b k\u0101 p\u0101rkl\u0101jumu virs t\u0113rauda, lai pal\u012bdz\u0113tu nov\u0113rst eroziju viet\u0101s, kur ciet\u0101ks melnais met\u0101ls ir ac\u012bmredzami vair\u0101k nepiecie\u0161ams.<\/p>\n<p>Kr\u0101sainie met\u0101li ir ar\u012b m\u012bkst\u0101ki un \u013coti plastiski, un tos var diezgan viegli veidot jebkur\u0101 v\u0113lamaj\u0101 form\u0101, t\u0101p\u0113c tie ir ide\u0101li piem\u0113roti darbar\u012bkiem, kuriem nepiecie\u0161ams \u013coti specifisks izskats. Tie daudz viegl\u0101k un \u0101tr\u0101k piel\u0101gosies savai vietai nek\u0101 melnie met\u0101li. Un, t\u0101 k\u0101 magn\u0113tiskums ne vienm\u0113r ir laba \u012bpa\u0161\u012bba, piem\u0113ram, elektronisko iek\u0101rtu gad\u012bjum\u0101, t\u0101 tr\u016bkums padara tos par ide\u0101lu izv\u0113li vadiem.<\/p>\n<p>Visbie\u017e\u0101k sastopamie kr\u0101saino met\u0101lu veidi ir:<\/p>\n<ul>\n<li>Alum\u012bnija<\/li>\n<li>Var\u0161<\/li>\n<li>Vado\u0161ais<\/li>\n<li>Cinks<\/li>\n<li>Sk\u0101rda<\/li>\n<\/ul>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h5>Melno met\u0101lu veidi<\/h5>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h6>M\u012bkstais t\u0113rauds<\/h6>\n<p>M\u012bkstais t\u0113rauds, ko galvenok\u0101rt izmanto uzgrie\u017e\u0146iem un skr\u016bv\u0113m, celtniec\u012bbas sij\u0101m, automobi\u013cu virsb\u016bv\u0113m un v\u0101rtiem, ir \u013coti lokans un plastisks met\u0101ls. T\u0101 elast\u012bba padara to par \u013coti univers\u0101lu materi\u0101lu, lai gan ir svar\u012bgi patur\u0113t pr\u0101t\u0101, ka tas var \u013coti \u0101tri sar\u016bs\u0113t.<\/p>\n<h6>\u010cuguna \u010duguns<\/h6>\n<p>\u010cugunu visbie\u017e\u0101k izmanto automobi\u013cu brem\u017eu diskiem, automobi\u013cu cilindriem, met\u0101lkalumu skr\u016bv\u0113m, l\u016bku v\u0101kiem, ma\u0161\u012bnu pamatn\u0113m utt. Tas ir \u013coti iztur\u012bgs un sp\u0113c\u012bgs met\u0101ls, ta\u010du ir ar\u012b \u013coti trausls. To p\u0101rsvar\u0101 veido p\u0101rkaus\u0113ts \u010duguns ar nelielu citu met\u0101lu piejaukumu. Dzelzs saturs taj\u0101 ir 93%, 4% ir ogleklis.<\/p>\n<h6>Augsti oglek\u013ca t\u0113rauds \/ instrumentu t\u0113rauds<\/h6>\n<p>Augsti oglek\u013ca t\u0113rauds, ko visbie\u017e\u0101k izmanto rokas darbar\u012bkiem, piem\u0113ram, skr\u016bvgrie\u017eiem, \u0101muriem, kaltiem, z\u0101\u0123iem, atsperu un d\u0101rza darbar\u012bkiem, ir \u013coti iztur\u012bgs un ciets met\u0101ls, kas liel\u0101koties ir iztur\u012bgs pret nodilumu. Citi t\u0101 nosaukumi ir ar\u012b vid\u0113jais t\u0113rauds. Oglek\u013ca saturs taj\u0101 ir 1,5%.<\/p>\n<h6>Ner\u016bs\u0113jo\u0161ais t\u0113rauds<\/h6>\n<p>Ner\u016bs\u0113jo\u0161ais t\u0113rauds visbie\u017e\u0101k ir sastopams virtuves darbar\u012bkos. No virtuves izlietn\u0113m l\u012bdz galda piederumiem, t\u0113jkann\u0101m un virtuves traukiem, bet tas ir ar\u012b pla\u0161i izplat\u012bts \u0137irur\u0123iskajos instrumentos. Par savu nosaukumu tas ir pateic\u012bgs tam, ka tam ir \u013coti augsta iztur\u012bba pret nodilumu un \u016bdens koroziju un r\u016bsu. Tas ir dzelzs sakaus\u0113jums ar 18% hroma, 8% ni\u0137e\u013ca un 8% magnija saturu.<\/p>\n<h6>\u0100trgriez\u012bgs t\u0113rauds<\/h6>\n<p>K\u0101 jau nor\u0101da nosaukums, \u0101trgriez\u0113jt\u0113raudu galvenok\u0101rt izmanto instrumentiem, kas tiek izmantoti darbos, kuri tiek veikti liel\u0101 \u0101trum\u0101 un temperat\u016br\u0101, piem\u0113ram, urbjma\u0161\u012bnu urbji, virpo\u0161anas instrumenti un fr\u0113zma\u0161\u012bnu fr\u0113zes. Tam ir augsts volframa, hroma un van\u0101dija saturs. Tas ir \u013coti trausls, bet ar\u012b \u013coti iztur\u012bgs pret nodilumu.<\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>The difference between ferrous and non-ferrous metals lies in the name itself. The term &#8220;ferrous&#8221; comes from the Latin word &#8220;ferrum&#8221; , which means iron. Non-ferrous metals are those that lack any iron component, meaning that some of them may be pure metals, unlike the ferrous type that is comprised entirely of alloys. Non-ferrous metals [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":8,"featured_media":1054,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"om_disable_all_campaigns":false,"inline_featured_image":false,"_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"footnotes":""},"categories":[5,14],"tags":[],"class_list":["post-1050","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-blog","category-metals-history"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1050","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/8"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=1050"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1050\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1054"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=1050"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=1050"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/simvic.co.uk\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=1050"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}